Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Apsveikums kursu 20. gadadienā!

Mēs mēģinājām sameklēt kursu apmeklētājus no divām pirmajām grupām, un mums tas izdevās. Vienā šādā grupā mācījās Jūlija Žuka. Mēs esam ļoti pateicīgi viņai par apsveikumu un novēlam visai viņas ģimenei veselību un veiksmīgu visu nākotnes plānu īstenošanu.

Cienījamais Kaņevska kungs!

Sveicu Jūs, Meļnika, Ļitvinska kungus un visus pārējos pasniedzējus "Progmeistera" jubilejā!

Mana „karjera” nekādi nav saistīta ar programmēšanu. Taču droši vien var pateikt, ka apmācības kursos palīdzēja man iestāties Maskavas Valsts Universitātē, ļoti veiksmīgi apprecēties, dzemdēt trīs bērnus un kļūt par galīgu „perētājvistu” J. Bet, ja nopietni, tad kursos iegūto zināšanu man pilnīgi pietika, lai pavisam bez problēmām Universitātē nokārtotu programmēšanu, kas uz visādus MFM (matemātiskās fizikas metodes, red.) fona bija ļoti lietderīgi. Es ar prieku atceros bezmiega naktis, kuras pavadīju, mēģinot atrisināt uzdevumus, kurus Meļniks uzdeva kā mājasdarbus. Parasti man īpaši neizdevās neko atrisināt, taču vienalga bija interesanti. Vēl atcerējos, ka, atnākot uz pirmo nodarbību, es nolēmu, ka Meļniks ir viens no kursu apmeklētājiem un, šķiet, pat ne visai pieklājīgi pajautāju, kāpēc viņš esot iesēdies pie pasniedzēja galda un kur ir pasniedzējs J

Vēlreiz apsveicu Jūs un milzīgs Jums paldies, ka Jūs veicat tik labu un pareizu darbu. Kā visu izklaidīgu bērnu māte es ļoti labi saprotu, cik svarīgi ir, lai būtu iespēja savlaicīgi „nodot” viņus tāda pasniedzēja kā Meļnika rokās.

Ar cieņu, Juļa Žuka.

20 gados viss tikai sākas!

Aleksandrs Kaņevskis.

Šī raksta daļa jau tika publicēta mūsu interneta vietnē.

Dažādās valstīs lielākajā daļā vispopulārāko, prestižāko, prestižāko sieviešu, prestižāko vīriešu, ienesīgāko, aktuālāko, pieprasītāko profesiju sarakstu pirmajā desmitniekā tiek minētas IT-specialitātes, bet bieži vien – konkrēti programmētāji. Taču ne visi mūsu kursu apmeklētāji tiecas kļūt par IT-speciālistiem. Un tas ir pareizi! Tā ir cieņa gan pret saviem talantiem-spējām, gan arī pret programmētāja profesiju. Katram jaunajam cilvēkam ir svarīgi atrast to jomu, kurā viņš strādās ar prieku un azartu.

Mūsu apmācību jēga, pirmkārt, ir attīstīt katra kursu apmeklētāja domāšanu, izmantojot aizraujošas metodes, kas noderēs visiem, visur un vienmēr. Otrkārt, iemācīt pareizi izmantot visas visjaudīgākā informācijas apstrādes instrumenta – datora – iespējas, kas arī noderēs visiem, visur un vienmēr. Treškārt, tiem, kuri vēlas kļūt par programmētājiem, līdz kursu pabeigšanai padarīt viņus konkurētspējīgus IT darba tirgū, pie tam - ar ļoti labām konkurētspējām.

Dmitrijs, kursu absolvents, pasniedzējs no 1999.gada līdz 2005.gadam, pašlaik - Microsoft programmētājs Redmondā, ASV, mums uzrakstīja: „Vēl viens super-svarīgs moments programmēšanā: apmēram 10 gados mainās populārā tehnoloģija. „Progmeistarā”, īpaši, ja bērns apmeklē daudzus speciālos kursus, mēs sniedzam plašu dažādu tehnoloģiju pārklājumu un attīstām spēju mācīties, redzēt kopīgo, kas ir programmēšanā dažādās tehnoloģijās, un spēju viegli pārnest šīs zināšanas uz citu tehnoloģiju. Mēs negatavojam „programmētājus uz Paskāla” vai „programmētājus uz Javas”, bet gatavojam „programmētājus principā” – tas ir ļoti svarīgs moments, kas ļoti palīdz karjerā kopumā.

Kurš gūst panākumus? Atbilde ir banāla, taču pārbaudīta uz tūkstošiem kursu apmeklētāju: tie, kas mācās priekš sevis – ar interesi, nevis pēc „sponsora” pieprasījuma, kas strādā ar pilnu atdevi gan kursos, gan mājās. Un kā ar īpašām spējām? Spējas – tas, protams, ir labi. Taču mēs 20 kursu pastāvēšanas gadu laikā esam „piedzīvojuši” daudz ko: gan to, kā spējīgs sliņķis neko nepanāk, gan kā pastāvīgs darbs ar sevi ļauj kursu apmeklētājam ar vidējām sekmēm skolā veiksmīgi apgūt mūsu programmu.

Kas jauns kursos? Attīstās visas nodaļas un visi novirzieni. Tiek atjaunots semestru saturs un programmu produkti. Sākumnodaļā daļu no programmām sastāda paši pasniedzēji – metodisti. Bez tam, viņu vadībā šim darbam pievienojas arī pamatnodaļas kursu apmeklētāji.

Tiek paplašināts materiāla apjoms, kuru var apgūt lietišķajā nodaļā.

Kā vienmēr tiek pilnveidots un „mūsdienīgots ” pamatnodaļas bāzes semestru materiāls. Bez tam mūsu pasniedzēji turpina izstrādāt jaunus speciālos kursus. Tā kā viņi paši ir augsti kvalificēti strādājošie programmētāji, tas tiek darīts augstā profesionālā līmenī. Pēdējais jaunums šajā nodaļā – tas ir neliels speciālais kurss (5-6 nodarbības) „Tehnoloģija ASP.NET”. To izstrādāja un vadīs Jurijs Moisejenko, kurš šobrīd strādā Kiprā.

„Varbūt izmēģināt” stadijā ir pārgājis jautājums par sākumskolas skolēnu apmācīšanu. Sāka darboties programmēšanas pasniegšanas ārvalstu skolēniem ar interneta palīdzību pilotprojekts.

Pagājušajā mācību gadā mēs novadījām vairākas augstākās matemātikas nodarbības kursantiem – vecāko klašu skolēniem. Gan pasniedzējiem, gan arī, kā var nojaust, skolēniem bija interesanti. Ir nolemts turpināt šo ciklu. Tas, pirmkārt, būs lietderīgs tiem, kas pēc skolas vēlas apvienot mācības universitātē ar darbu.

Sekojiet reklāmai un aktīvi iesaistieties!

“Progmeistara” dalība VSKPO.

Sergejs Meļņiks.

Nosaukums, kura aicinājums ir ieintriģēt lasītāju, cerams, ir izpildījis savu funkciju. Nevilkšu garumā, neatsaukšos uz saīsinājumiem klasiskajā literatūrā (kā, piemēram, MBZPI (no brāļu Strugacku stāsta, red.) vai AGDLPSR – (no Mario Vargass Ljosas romāna, red.)) , bet uzreiz pateikšu, ka VSKPO – tā ir Viskrievijas skolēnu komandu programmēšanas olimpiāde. Kas tas ir, kā mēs tur nokļuvām un priekš kam? Uz šiem jautājumiem es tūlīt arī atbildēšu.

Olimpiāde programmēšanā – tas visiem ir skaidrs – uzdevumi, lai tos atrisinātu ir jāizdomā efektīvi algoritmi un jārealizē tos programmu kodā. Skolēnu – arī skaidrs. Komandu... Lūk, tas jau ir interesantāk. VSKPO norit saskaņā ar izplatītākajiem komandu olimpiāžu noteikumiem, pieņemtiem ACM/ICPC (ACM/ICPC – faktiski tas ir komandu pasaules čempionāts programmēšanā starp studentiem). Interesenti samērā viegli sīkāku informāciju sameklēs „Google” mājas lapā. Īsumā noteikumi ir šādi: komandas trīs cilvēku sastāvā, viens dators, 5 stundas, aptuveni 9-12 uzdevumi. Katrs uzdevums tiek novērtēts ar vienu balli J - tiek ieskaitīti tikai tie uzdevumi, kas izgāja visus testus. Jebkura kļūme jebkurā testā (nepareiza atbilde, laika limita pārkāpums utt.) tiek uzskatīta par neveiksmīgu mēģinājumu. Šausmīgi stingri? Ne pavisam – dalībnieki, nosūtot risinājumu, gandrīz uzreiz saņem paziņojumu par testēšanas rezultātiem (risinājums ir pieņemts, nav pieņemts nepareizas atbildes testā #X dēļ, izvades formāta neatbilstības dēļ utt.). Tāpēc viss ir ļoti vienkārši: kas atrisināja vairāk uzdevumu, tas ieņem augstāku vietu. Un kā ir, ja divas komandas atrisināja vienādu uzdevumu skaitu? Tad tiek skaitīti soda punkti. Soda punkti – tas ir komandas darba ātruma rādītājs. Par katru pareizi nodoto uzdevumu komandas sodam tiek pieskaitīts laiks (minūtēs), kas pagāja no sacensību sākuma līdz uzdevuma nodošanas brīdim. Bez tam, ja pirms ieskaitītā mēģinājuma bija vairāki neveiksmīgi mēģinājumi nodot to pašu uzdevumu, tad par katru no tiem sodam pieskaita 20 punktus. Tādējādi ideja ir skaidra, pat ar sīkāku informāciju. Paliek pats noslēpumainākais: Viskrievijas olimpiāde. Kā mēs tur nokļuvām?

Tāpat kā daudzas citas komandas no Baltkrievijas, Kazahstānas, Armēnijas, Ukrainas, Gruzijas, Tadžikistānas, Uzbekistānas – iespējams kādu esmu arī izlaidis. Olimpiāde ir atvērta dalībniekiem no visām valstīm. Šogad VSKPO notika 12. reizi. Finālā var tikt vainu pēc reģionālajām atlases sacensībām, vai caur atlases interneta turnīru. Tieši šo iespēju (interneta atlasi) mēs arī izmantojām, kad nolēmām šogad pirmo reizi piedalīties VSKPO. Ieskatoties nākotnē, noteikti saku – ne pēdējo! Vienai no divām “Progmeistars” komandām izdevās izlauzties (tieši izlauzties – nākošā pēc mums komanda internēta atlasē vairs netika) finālā. Nosaukšu šīs komandas sastāvu – visi tās dalībnieki ir pelnījuši, ka viņus nosauc atsevišķi: Luka Ivanovskis (10.klase, Zoļitūdes ģimnāzija, red.) Ņikita Larka (11.klase, 88. Rigas vidusskola, red.), Aleksejs Popovs (8.klase, Rīgas 10.vidusskola, red.). Vēlreiz ieskatoties nākotnē un pavisam nebaidoties kļūdīties, izteikšu pareģojumu: „Kursa darbā” mēs par viņiem dzirdēsim vēl ne vienu reizi vien; tiem, kam patīk precizitāte, pateikšu – iemesli būs patīkami.

VSKPO stils – ļoti labs, daudzveidīgs uzdevumu komplekts: te ir gan uzdevumi, kuriem nepieciešamas plašas zināšanas, gan uzdevumi „izdomā un uzraksti”; te ir arī gan ļoti vienkārši algoritmiski uzdevumi, gan samēra sarežģīti, un kas ir ļoti svarīgi – arī vairāku sarežģītības starplīmeņu uzdevumi; te ir arī uzdevumi ar visdažādāko īstenošanas sarežģītības pakāpi – sākot ar desmit koda rindām līdz 500-600 un vairāk rindām (olimpiādei tas ir ļoti daudz). Šo īpašību es zināju sen un plaši izmantoju VSKPO materiālus mūsu bērnu sagatavošanai olimpiādēm. Bet šogad mēs beidzot nolēmām piedalīties. Vienai “Progmeistars” komandai atlase beidzās veiksmīgi. Tas nozīmē – braucam uz Pēterburgu. Fināls notiek tur vienmēr.

Tas tā ir tāpēc, ka galvenā VSKPO organizatore – Sanktpēterburgas nacionālā informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas pētniecības universitāte. Es nosaucu tās pilnīgo oficiālo nosaukumu, jo Pēterburgā mēs šo frāzi dzirdējām daudzas reizes. Pie tam dažādi cilvēki to izteica tieši tā, pilnīgi, pie tam viņiem izdevās neko nesajaukt J un saglabāt nopietnas sejas. Saīsināti šo universitāti sauc „ИТМО” (Informācijas tehnoloģiju, Mehānikas un Optikas Universitāte)”, tā arī to sauksim. Atzīmēšu, ka universitātē ir tiešām labas IT-izglītības sistēma (IMHO) un tiem, kuri plāno iegūt izglītību Sanktpēterburgā es piedāvāju pievērst tai uzmanību. Iestāties kādā no tās IT-fakultātēm, pie tam spēcīgā katedrā, nav diezcik viegli. Veiksmīga dalība olimpiādēs ir viens no vienkāršākajiem (no papīru kārtošanas viedokļa) veidiem.

Sīkāka informācija par mūsu braucienu uz Pēterburgu un piedalīšanos VSKPO – nākošajā numurā, bet pagaidām minimāla tehniska informācija: finālā mūsu komanda atrisināja 5 uzdevumus (no 11), ar to nedaudz nepietika līdz godalgotai vietai, un kopvērtējumā ieņēma 91. vietu (no 194 komandām, kas reāli piedalījās finālā). Rezultāts nav slikts, bet galvenais – tas iedveš cerību un aicina uz jauniem varoņdarbiem. J

Turpinājums seko…

Ar fantastisku panākumu

http://vip.latnet.lv/lio/ http://www.df.lu.lv/zinas/t/9466/ http://www.lu.lv/zinas/t/9480/

no Sanktpēterburgas atgriezusies LU studentu komanda Eduards Kaļiņičenko ( mūsu kursu absolvents un pasniedzējs), Jevgēņijs Vihrovs un Normunds Vilciņš) - pirmo reizi kopš Latvijas komandu dalības šajās sacensībās Latvijas komandai ir izdevies tikt ACM IPC sacensību finālā, kurā piedalās tikai 100 universitāšu komandas. Latvijas Universitāte ir vienīgā no Latvijas augstskolām, kuras studenti nebaidās piedalīties šajās sacensībās.

Pilnā rezultātu tabula

http://neerc.ifmo.ru/information/standings.html.